Darbu uzsākot pirmajai Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai, nekavējoties tika veikts finanšu sektora kapitālais remonts un pasargāta Latvijas reputācija starptautiskā līmenī. Arī turpmāk valdība pierādīja, ka Latvija ir uzticams partneris un sabiedrotais. Īstenojot reformas izglītībā, administratīvi teritoriālajā dalījumā, enerģētikā un citās jomās, valdība pieteica ekonomiskās transformācijas virzienu valsts attīstībā, kurā īpaša nozīme ir mūsu cilvēkresursiem un intelektuālajām spējām. Pat Covid-19 pandēmijas rezultātā ir uzrāviens digitālajā un tehnoloģiju jomā gan valsts pārvaldē, gan ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienā. Kopš Baltkrievijas režīma īstenotā hibrīdkara uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu īpaši svarīgas kļuva Eiropas vērtības – brīvība, demokrātija un likuma vara. Stingri turoties pie eiroatlantiskā kursa, Latvija nekavējoties sniedza atbalstu Ukrainai un būtiski paātrināja mūsu pašu drošības stiprināšanu. Valdība kritiskos apstākļos ir sniegusi atbalstu iedzīvotājiem, tiecoties primāri sasniegt tos, kam tas visvairāk vajadzīgs. Gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām sniegts atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensācijai. Pandēmijas laikā atbalstīti uzņēmēji un darbinieki, kuri nevarēja strādāt. Krišjānis Kariņš ir Latvijas otrais visilgāk strādājušais premjerministrs un vadījis divus Ministru kabinetus pēc kārtas – kopā 1696 dienas no 2019. gada 23. janvāra līdz 2023. gada 15. septembrim. Ieskaties laika līnijā, kurā apkopoti šajā valdības posmā nozīmīgākie paveiktie darbi! Darbus apkopoja Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām.